Tējas veidi
Tējas krūma latīniskais nosaukums ir Camellia sinensis. Tam ir vairākas varietātes un vairāk nekā tūkstots dažādu šķirņu (kultivāru). Teorētiski no jebkuras tējas krūma šķirnes, atbilstoši apstrādājot lapas, var pagatavot jebkuru tējas veidu. Tomēr praksē šķirnes parasti ir pielāgotas konkrētam tējas veidam, un visbiežāk katra no tām tiek audzēta noteiktā reģionā.
Piemēram, Meizhan ir Wuyi kalniem raksturīga Camellia sinensis šķirne, no kuras visbiežāk ražo oolong tēju. Taču tējas audzētāji mēdz eksperimentēt — piemēram, no Meizhan šķirnes var izgatavot arī melno tēju.
Ir 6 dažādi tējas veidi, kas cits no cita atšķiras pēc tējas lapu apstrādes metodēm.
Tējas veidi:
- zaļā
- melnā
- baltā
- dzeltenā
- oolong
- tumšā*
* Pie šī tējas veida pieskaita fermentēto tēju, tostarp pu-erh — gan svaigu (raw, sheng), gan fermentētu (ripe, shou vai shu).
Ar melno un tumšo (fermentēto) tēju bieži rodas pārpratumi tulkojumos. Ķīnā melno tēju dēvē par sarkano, bet fermentēto tēju — par melno. Tā kā latviešu valodā ar “melno tēju” jau apzīmējam citu tējas veidu, fermentēto tēju sauksim par tumšo vai fermentēto tēju (angļu valodā dark tea vai post-fermented tea).
Tējas pasaule ir pārsteidzoši plaša un garšām bagāta. Piemēram, zinot vien to, ka tēja ir oolong, nav iespējams pateikt, kā tā varētu garšot — šīs tējas var būt ļoti dažādas.
Kas ietekmē tējas garšu?
- Augšanas vieta. Apstākļi, kuros aug tējas krūms, būtiski ietekmē garšu. Piemēram, augstu kalnos tēja aug lēnāk, un tās garša kļūst bagātāka. Liela nozīme ir arī augsnei, klimatam un apkārtējai videi.
- Šķirne. Tāpat kā dažādu šķirņu āboli garšo atšķirīgi, arī tēja no katras šķirnes iegūst savu unikālo garšu.
- Tējas krūma vecums. Tiek uzskatīts, ka no vecākiem krūmiem iegūta tēja ir bagātīgāka. Camellia sinensis var izaugt arī par koku, ja to neapgriež. Piemēram, pu-erh tēju bieži iegūst no vairāku gadsimtu veciem kokiem.
- Vākšanas laiks. Gan sezona, gan konkrētais vākšanas brīdis ietekmē tējas garšu. Pavasara raža atšķiras no vasaras vai rudens ražas, un pat sezonas sākumā ievākta tēja var būt citāda nekā tās beigās ievāktā. Kvalitatīvu tēju visbiežāk novāc vienu reizi gadā — agrā pavasarī.
- Lapu lielums. Katram tējas veidam ir savi standarti. Oolong un pu-erh tējai parasti plūc lielākas lapas, savukārt melnā, zaļā un baltā tēja var būt gatavota gan no pumpuriem, gan no pumpura un pirmajām lapiņām.
- Novākšanas veids. Tēju var ievākt gan ar rokām, gan mehāniski, un tas ietekmē kvalitāti.
- Apstrāde. Katram tējas veidam ir savs apstrādes process, un pat nelielas atšķirības tajā var būtiski ietekmēt gala rezultātu.
- Laikapstākļi. Arī laikapstākļi katru gadu atšķiras, tāpēc katra raža ir unikāla.
- Pagatavošana. Protams, arī tas, kā mēs tēju pagatavojam, būtiski ietekmē tās garšu.
Un noteikti ir vēl citi faktori, taču jau šeit redzams, cik daudz dažādu apstākļu ietekmē tējas garšu.
Tāpēc šis lai kalpo kā ievads rakstu sērijai, kurā tuvāk iepazīsim katru tējas veidu atsevišķi — lai vieglāk tos atpazīt un saprast, kādas garšas no katra var sagaidīt.