Tējas krūms – Camellia sinensis
Kamēlijas
Camellia sinensis ir tējas krūmu (Theaceae) dzimtas, kamēliju
(Camellia) ģints augs. Kamēliju ģintī ir vairāk nekā 200 sugas un daudzi
tūkstoši šķirnes. Daudzas no tām tiek plaši audzētas kā krāšņumaugi, no
dažu sugu, arī Camellia sinensis, sēklām iegūst pārtikā izmantojamu eļļu.
Skaistumkopšanā izmantotā tējas koka eļļa (tea tree oil) nāk no pavisam cita auga -
Melaleuca alternifolia, kas pieder pie miršu dzimtas.
Kamēlijas ir mūžzaļi krūmi vai koki, tās labi aug tropu un subtropu klimatiskajā joslā, bet ir arī šķirnes, kas var pārciest salu līdz -15°C.
Tēju iegūst no divām kamēliju ģints sugām – Camellia sinensis un Camellia taliensis.
Camellia taliensis aug Ķīnā, Yunnan provinces dienvidrietumu daļā kā arī tuvākajās pierobežas teritorijās. Runājot par tēju, parasti tiek domāta tieši Camellia sinensis, jo C. taliensis veido niecīgu daļu no kopējā tējas apjoma.
Camellia sinensis
Visus tējas veidus – melno, zaļo, dzelteno, balto, oolong un tumšo – iegūst no tējas krūma – Camellia sinensis.
Camellia sinensis ir 5 dabīgi veidojušās pasugas (varieties):
- Camellia sinensis var. sinensis
- Camellia sinensis var. assamica
- Camellia sinensis var. pubilimba
- Camellia sinensis var. dehungensis
- Camellia sinensis var. madoensis
Sinensis pasugai raksturīgas mazākas lapas un smalkākas garšu nianses, assamica pasugai lielākas lapas un intensīvāka garša. Sinensis pasuga galvenokārt tiek audzēta vēsākos augstkalnu reģionos, visvairāk Ķīnā, assamica zemākās vietās un siltākā klimatā, visvairāk Indijā un Šrilankā, kas ir pazīstamas tieši ar melno tēju. "Parastā melnā tēja", ko var nopirkt katrā veikalā, noteikti būs Šrilankā audzētā Ceilonas tēja, vai kāda no Indijas melnajām tējām. Tēja no assam pasugas visbiežāk būs lētāka kā no sinensis pasugas, jo tā dod lielāku ražu lielo lapu dēļ, kā arī parasti raža tiek novākta vairākas reizes gadā - tās var būt pat 8 reizes gadā. Tēja aug pat 2000 m augstumā. Augstu kalnos audzētā tēja tiek uzskatīta par kvalitatīvāku, visbiežāk to novāc tikai reizi gadā un tā ir dārgāka.
Šīs divas pasugas ne vienmēr ir viegli atšķiramas, sinensis pasugai ir šķirnes ar lielākām lapām un assamica pasugai ar mazākām lapām, katrai šķirnei ir mazliet atšķirīgas īpašības, turklāt gala rezultātu ietekmē katra nianse no tējas lapu novākšanas brīža līdz gatavai tējai mūsu krūzēs.
Vārds "sinensis" nozīmē "ķīniešu" vai "no Ķīnas", "assamica" nozīmē "no Asamas". Asama ir štats Indijā, no kurienes, iespējams, cēlusies assamica pasuga. Tomēr daži pētnieki uzskata, ka tā vispirms attīstījusies dienvidrietumu Ķīnā.
Camellia sinensis visbiežāk aug kā krūms. Tējas dārzos
krūmi tiek apgriezti reizi gadā ērtākai tējas vākšanai, ražu tie dod jau trešajā gadā pēc iestādīšanas, un ir ražīgi vismaz 30 gadus, reizēm arī ilgāk.
Savvaļā Camellia sinensis var izaugt arī kā koki, sasniedzot vairāku simtu gadu vecumu. Visvairāk šādu lielo koku ir Ķīnā, Yunnan provincē. Šeit ir apgabali, kas pazīstami ar seno tējas koku mežiem, to vecums ir no 100 līdz pat 600 un, iespējams, pat vairāk gadiem. No šo koku lapām visbiežāk iegūst puer tēju, jo vecāki ir koki, jo dārgāka tēja. Šajā reģionā ir arī vairāki atsevišķi koki, kas tiek uzskatīti par aptuveni 2000 gadus veciem, vecākais no tiem tiek uzskatīts par 3200 gadus vecu (attēlā). Tas gan ir Camellia taliensis - jau iepriekš minētā kamēliju ģints suga, no kuras arī iegūst tēju, bet salīdzinoši maz.
Par Camellia sinensis dabisko augšanas areālu uzskata dienvidrietumu
Ķīnu un pierobežas apgabalus. Šobrīd tēju audzē jau vismaz 40 valstīs
visā pasaulē, pat Lielbritānijā, Skotijā. Skotija šobrīd ir tālāk uz
ziemeļiem esošā vieta, kur komerciāli audzē Camellia sinensis.